himaira
himaira sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | himaira | himairas |
| Ģen. | himairas | himairu |
| Dat. | himairai | himairām |
| Akuz. | himairu | himairas |
| Lok. | himairā | himairās |
1.Pasakains radījums ar lauvas galvu, kazas vidukli un pūķa asti.
2.Nepiepildāmi sapņi, cerības.
Avoti: SV33
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- -staru sasildītiem klintsbluķiem, pat taisni pa sienu augšā tā varēja uzvīties, un arfas vēzis - 33-ūsainais, kurš, tricinot kaula plāksnes uz savām krūtīm un rīvējot tās ar ūsām, radīja neparastu čella resnākās stīgas tonim līdzīgu skaņu, un zvērs nolīdzinātājs jeb nobradātājs, kas visu dienu grozījās ap sevi, visu nomīdīdams ar savām konusveida ziloņkājām, un radiantrupucis, kurš izstaroja ap sevi jēlas, indīgas gaismas oreolu, arī jūra luminiscēja, kad viņš nira tajā, un mēnessgaismas vienradzis, un smirdīgās harpijas, un trīskāju ēzelis, un kailā lapsa, un Feniksa putns, un burāks - ēzelis ar cilvēka seju un pāva asti, un naktsdzīvnieks - strausgalvas dzeloņcūka, un ēnu rijējs, un lilitačūska, un sfinksa, un himaira...