hieroglifs
hieroglifs [hi-eroglifs] vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hieroglifs | hieroglifi |
| Ģen. | hieroglifa | hieroglifu |
| Dat. | hieroglifam | hieroglifiem |
| Akuz. | hieroglifu | hieroglifus |
| Lok. | hieroglifā | hieroglifos |
1.Grafisks simbols, kas apzīmē jēdzienu, vārdu vai skaņu grupu, retāk atsevišķu skaņu.
Stabili vārdu savienojumiHieroglifu raksts.
- Hieroglifu raksts vārdkoptermins — vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Neskaidri uzrakstīta, grūti salasāma rakstu zīme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažiem augiem mums par atvieglojumu bez hieroglifiem pielikti arī latīniskie nosaukumi.
- Dažus vārdus varu jau pateikt arī japāniski, uzrakstīt vienkāršus hieroglifus.
- Droši vien ir ražojis kāds ķīnietis, jo ir daudz hieroglifu.
- Tā balstījās uz ķīniešu hieroglifiem un tika ieviesta jau 1120. gadā.
- Uz sienu baltā fona bija uzkrāsoti balti hieroglifi, piesakot Japānas kultūras tēmu.