hidronīmija
Lietojuma biežums :
hidronīmija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | hidronīmija | hidronīmijas |
Ģen. | hidronīmijas | hidronīmiju |
Dat. | hidronīmijai | hidronīmijām |
Akuz. | hidronīmiju | hidronīmijas |
Lok. | hidronīmijā | hidronīmijās |
Hidronīmu kopums.
Avoti: VsV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izcila nozīme ir 1962. gadā publicētajam pētījumam ( kas veikts kopā ar Oļegu Trubačovu) par Dņepras augšteces rajona hidronīmiju " Лингвистический анализ гидронимов Верхнего Поднепровья" ( 1962).
- Kaut gan nav iespējams galīgi definēt baltu hidronīmijas robežas - var kļūdīties — un ari mūsu zināšanas šai jomā mainās līdztekus jaunatklājumiem, tomēr ir iespējams pamatoti iezīmēt baltu hidronīmijas vislielākās izplatības areālu.
- Sedovs ar arheoloģijas, antropoloģijas un hidronīmijas faktiem pierādīja, ka austrumslāvu valodās runājošās ciltis mūsdienu Baltkrievijas un Krievijas teritorijā ieceļoja samērā vēlu un asimilēja tur agrāk dzīvojošās austrumbaltu un Baltijas somu valodās runājošos pirmiedzīvotājus.
- D. Zemzare ( rakstījusi par govju krāsu nosaukumiem), I. Ēdelmane ( rakstījusi par latviešu valodas pamatkrāsām), A. Ahero ( rakstījusi par krāsu nosaukumu salikteņiem), G. Lejniece ( rakstījusi par krāsas nosaukumu mēļšf, R. Grīsle ( rakstījusi par zirgu apspalvojuma krāsām), L. Balode ( rakstījusi par melno krāsu baltu hidronīmijā) .
- Par rietumbaltu baltu dzīvošanu Pomerānijā liecina hidronīmija, toponīmija, arheoloģija un baltismi lokālajās slāvu valodās, izmirušajā slovinciešu un mūsdienu kašūbu valodā.