hialomērs
hialomērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hialomērs | hialomēri |
| Ģen. | hialomēra | hialomēru |
| Dat. | hialomēram | hialomēriem |
| Akuz. | hialomēru | hialomērus |
| Lok. | hialomērā | hialomēros |
Trombocītu bāli homogēnā citoplazma krāsotos preparātos atšķirībā no centrālās graudainās daļas.
Avoti: TM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2) nobriedušās plātnītes ar vāji oksofilu hialomēru un daudzām azurofilām granulām;