hetmanis
hetmanis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hetmanis | hetmaņi |
| Ģen. | hetmaņa | hetmaņu |
| Dat. | hetmanim | hetmaņiem |
| Akuz. | hetmani | hetmaņus |
| Lok. | hetmanī | hetmaņos |
1.Taborītu karaspēka vadonis (Čehijā 15. gadsimtā).
2.Vēlēts kazaku karaspēka vadonis (no 16. līdz 17. gadsimtam Ukrainā); Ukrainas pavaldonis (no 17. līdz 18. gadsimtam).
3.Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
4.Moldāvijas karaspēka komandieris (17. gadsimtā).
5.Ukrainas nacionālā karaspēka komandieris 1918. g.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sigismunds II par jauno Livonijas vietvaldi iecēla Livonijas hetmani Janu Hodkeviču.
- No 1566. gada Livonijas vietvaldi sauca par Livonijas hetmani un ģenerāladministratoru.
- 1918. gada maijā ar vācu armijas palīdzību pilsētu ieguva Ukrainas hetmanis Skoropadskis.
- Vēlāk Šuiskis kā gūsteknis tika nodots poļu hetmanim Staņislavam Žolkevskim.
- Pēc atbrīvošanas no gūsta jūnijā iestājās Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā.