herētiķis
herētiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | herētiķis | herētiķi |
| Ģen. | herētiķa | herētiķu |
| Dat. | herētiķim | herētiķiem |
| Akuz. | herētiķi | herētiķus |
| Lok. | herētiķī | herētiķos |
Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
Avoti: RtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iespējams, Sanders ir Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas visu laiku radikālākais un produktīvākais herētiķis, taču, lai arī viņa darbi tādēļ praktiski vienmēr raisīja polemiku un dažreiz arī visai asu amatbrāļu kritiku, Sanders palika Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Jēzus draudzes mācītājs līdz pat 1935.gadam, kad pensionējās, baznīcas vadības spiests.
- Jans Huss kā herētiķis tiek sadedzināts dzīvs
- Čehu nacionālais varonis herētiķis Jans Huss ap 1371 141 5 kritizēja katoļu baznīcu , viņam bija jāmirst ugunssārtā
- Denegat - herētiķis, kas noliedz ticības patiesību iekšēji un ārēji.
- nu tad nav šaubu, Roberto ir lielākais herētiķis šai malā