helebarde
helebarde sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | helebarde | helebardes |
| Ģen. | helebardes | helebaržu |
| Dat. | helebardei | helebardēm |
| Akuz. | helebardi | helebardes |
| Lok. | helebardē | helebardēs |
Āva – seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā.
PiemēriHelebarde sevī apvienoja duramā un cērtamā ieroča funkcijas, ar to bija iespējams arī aizķert un izraut no segliem jātnieku.
- Helebarde sevī apvienoja duramā un cērtamā ieroča funkcijas, ar to bija iespējams arī aizķert un izraut no segliem jātnieku.
- Vidējās tuvcīņas distanci noteica tādu ieroču kā zobena, cirvja, kaujas āmura vai helebardes garums.
- Pilsētnieki, kas bija bruņoti ar arkebūzām un pīķiem vai helebardēm, veidoja 3000 vīru lielas vienības.
- Kad viduslaikos pār pilsētām nolaižas tumsa, naktssargs ņem lukturi, helebardi un iziet ielās.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit