haridžīti
haridžīti
Viena no senākajām islāma sektām; šās sektas locekļi.
Avoti: EV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi haridžīti parādījās 7. gadsimta beigās, kad sacēlās pret Alī.
- Mūsdienās haridžīti uzturas Irākas dienvidos un nepieder nedz šiītu, nedz sunnītu reliģiskajai kopienai.
- Saskaņā ar šo politisko nostāju haridžīti attīstīja daudzveidīgu teoloģisko un legālo doktrīnu kopumu, kurām attīstoties paši haridžīti kļuva par reliģisko novirzienu, kas pastāv neatkarīgi no šiītiem un sunnītiem.
- Pretstatā šiītiem, kuri uzskata, ka tiesības uz valdīšanu pār ticīgo kopienu pieder tikai Alī ( 4. halīfa) namam, haridžīti uzskata, ka par ticīgo kopienas galvu var kļūt ikviens dievbijīgs un pazemīgs musulmanis.
- Pretstatā sunnītiem, kuri uzskata, ka imāma ( dievkalpojumu vadītāja, reizēm — ticīgo kopienas līdera) nepietiekošā pazemība vēl nav iemesls sacelšanās aktam, haridžīti uzstāj uz tiesībām sacelties pret ikvienu nepazemīgu ticīgo kopienas vadītāju, ja tas neatbilst Pravieša Muhameda, 1. halīfa — Abū Bekra vai 2. halīfa — Umara dotajam piemēram uzvedībā, pazemībā, dievbijībā un rīcībā.