hanafīti
hanafīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hanafīts | hanafīti |
| Ģen. | hanafīta | hanafītu |
| Dat. | hanafītam | hanafītiem |
| Akuz. | hanafītu | hanafītus |
| Lok. | hanafītā | hanafītos |
Viena no četrām ortodoksālā islāma tiesību skolām; musulmaņu sunnītu reliģiskā novirziena pārstāvji.
Avoti: R1, Tc