halkopirīts
halkopirīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: mineraloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | halkopirīts | halkopirīti |
| Ģen. | halkopirīta | halkopirītu |
| Dat. | halkopirītam | halkopirītiem |
| Akuz. | halkopirītu | halkopirītus |
| Lok. | halkopirītā | halkopirītos |
Minerāls – vara, dzelzs un sēra savienojums zeltaini dzeltenā krāsā ar metālisku spīdumu; rūda, no kuras iegūst varu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nozīmīgākie no šiem minerāliem ir vara spīde ( CuS), kuprīts ( CuO), halkopirīts ( CuFeS) un malahīts ( ( CuOH) ·CO).
- Atrasts masīvā mooihoekīta rūdā, arī galenīta — halkopirīta dzīslās.