hairetiķis
hairetiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hairetiķis | hairetiķi |
| Ģen. | hairetiķa | hairetiķu |
| Dat. | hairetiķim | hairetiķiem |
| Akuz. | hairetiķi | hairetiķus |
| Lok. | hairetiķī | hairetiķos |
Persona, kas sludina hairezi vai turas pie tās.
Avoti: TV