habilitēt
habilitēt 2. konjugācijas darbības vārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | habilitēju | habilitējam | habilitēju | habilitējām | habilitēšu | habilitēsim |
| 2. pers. | habilitē | habilitējat | habilitēji | habilitējāt | habilitēsi | habilitēsiet, habilitēsit |
| 3. pers. | habilitē | habilitēja | habilitēs | |||
Pavēles izteiksme: habilitē (vsk. 2. pers.), habilitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: habilitējot (tag.), habilitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: habilitētu
Vajadzības izteiksme: jāhabilitē
Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1993.gada maijā aizstāvēju Habilitētā inženierzinātņu doktora grādu Latvijas Zinātņu akadēmijas institūtā.
- Viņš ieguvis fizikas habilitētā doktora grādu LU 1993.gadā.
- 1992.gadā ieguva habilitētā lauksaimniecības zinātņu doktora grādu.
- politikas zinātnes habilitēto doktoru, tiesību zinātņu doktoru
- profesori habilitēto medicīnas doktori Gunu Dambīti,