hļupiks
hļupiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hļupiks | hļupiki |
| Ģen. | hļupika | hļupiku |
| Dat. | hļupikam | hļupikiem |
| Akuz. | hļupiku | hļupikus |
| Lok. | hļupikā | hļupikos |
Gļēvulīgs, vājš vīrietis.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liekas, ka sanniju braucēji ir nobijušies hļupiki.
- Neesmu hļupiks , bet neuzskatu , ka man jāatņem gads savai izaugsmei un ģimenei
- hļupiks 17 30 8. Jun
- Un visa šī mantība ir pierīkota tādam hļupikam, kas pēc dzīvsvara ir knapi puse no pieauguša mužika.
- bet karrroče, Raiņi OK, tak mazākais ne gluži sēdoša suņa augumā, bet tāds pavisam mazs hļupiks.