hīms
hīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hīms | hīmi |
| Ģen. | hīma | hīmu |
| Dat. | hīmam | hīmiem |
| Akuz. | hīmu | hīmus |
| Lok. | hīmā | hīmos |
Šķidra putriņa, kas rodas kuņģī no barības, uz kuru iedarbojas kuņģa sula.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aklās zarnas pamatfunkcija ir no tievās zarnas nākošā hīma šķidrās komponentes uzsūkšana.
- Pankreātiskās sulas svarīgākie komponenti ir bikarbonāts, kurš neitralizē skābo hīmu, un gremošanas enzīmi, kuri sagremo galvenās barības vielas.
- Divpadsmitpirkstu zarnā skābais kuņģa hīms tiek neitralizēts un kļūst par duodenālo hīmu.
- Kad tā konsistence kļūst līdzīga šķidrai putriņai, hīms caur kuņģa vārtnieka sfinkteru nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
- Sula satur bikarbonātus, enzīmus un elektrolītus, kuri veicina barības vielu šķelšanu ( sagremošanu) un skābā hīma neitralizāciju.