guze
guze vīriešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | guze | guzes |
Ģen. | guzes | gužu |
Dat. | guzem | guzēm |
Akuz. | guzi | guzes |
Lok. | guzē | guzēs |
guze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | guze | guzes |
Ģen. | guzes | gužu |
Dat. | guzei | guzēm |
Akuz. | guzi | guzes |
Lok. | guzē | guzēs |
Lieto kā lamuvārdu slinka, neizdarīga (liela auguma) cilvēka raksturošanai.
Avoti: SiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet arī: “ p ie g u lē ̦tām meitām jāē ̦d orchis moris ( puiku zāles, dz e ̦guzes kumoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā” Mūsdienu medicīna noliedz šāda pielietojuma efektivitāti.
- Runā jāsar gās no vārdiem , kas zvejniekiem kaitē , kā lācis , zaķis , kaķis , dze guze
- Par to laiku , kamēr dze guze kūko kādā kokā , vajaga klu su pieiet tam kokam un izgriezt no tā mazu ķeksīti
- Par to laiku , kam r dze guze kško k d kok , vajaga klu su pieiet tam kokam un izgriezt no t mazu eks ti
- Spriediet paši , cik nu krāšņs ir tas zvirbuļa ietērps mugura pamatā raiba , apakšpuse netīri brūnganbalta , rūsgani spārni ar gaišām šķērssvītriņām , pelnpelēka micīte galvas vidū , melnums guzes un rīkles rajonā un no knābja līdz acīm , gaiši vaigi , brūni plankumi pakauša sānos