gurdelis
gurdelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurdelis | gurdeļi |
| Ģen. | gurdeļa | gurdeļu |
| Dat. | gurdelim | gurdeļiem |
| Akuz. | gurdeli | gurdeļus |
| Lok. | gurdelī | gurdeļos |
Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis.
Avoti: KV