gumijot
gumijot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)Locīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gumijoju | gumijojam | gumijoju | gumijojām | gumijošu | gumijosim |
| 2. pers. | gumijo | gumijojat | gumijoji | gumijojāt | gumijosi | gumijosiet, gumijosit |
| 3. pers. | gumijo | gumijoja | gumijos | |||
Pavēles izteiksme: gumijo (vsk. 2. pers.), gumijojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gumijojot (tag.), gumijošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gumijotu
Vajadzības izteiksme: jāgumijo
1.Piesūcināt ar gumiju.
2.Apvilkt ar gumiju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rullēt ir viegli, jo mīklas struktūra ir tāda kā gumijota.
- Gumijotu un neilona apģērbu ietiecams lietot tikai lietainā un vēsā laikā.
- Gumijoto « Gerflor» segumu ražo Francijā, sūtījumu nācās gaidīt.
- Visnederīgākās gailenes ir saldēšanai – pēcāk atlaidinātas tās ir rūgtas un gumijotas.
- Kamēr palika vairs tikai korpuss, gumijotas daļas vairs nebija.