gumiguts
gumiguts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gumiguts | gumiguti |
| Ģen. | gumiguta | gumigutu |
| Dat. | gumigutam | gumigutiem |
| Akuz. | gumigutu | gumigutus |
| Lok. | gumigutā | gumigutos |
Dažu asinszāļu dzimtas koku sveķi, ko savāc, stumbrā iegriežot spirāliskas brūces; izmanto tehnikā un par krāsu pigmentu.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šo analoģiju pamatoja Ž. B. Perēns 1906. g., pētot gumiguta sveķu emulsiju ūdenī — to kustība visumā atbilda Bolcmaņa sadalījumam.
- Tagad parasti izmanto gumiguta krāsas daļiņas, kuras ūdenī nešķīst.