gumdīt
gumdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gumdu | gumdām | gumdīju | gumdījām | gumdīšu | gumdīsim |
| 2. pers. | gumdi | gumdāt | gumdīji | gumdījāt | gumdīsi | gumdīsiet, gumdīsit |
| 3. pers. | gumda | gumdīja | gumdīs | |||
Pavēles izteiksme: gumdi (vsk. 2. pers.), gumdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gumdot (tag.), gumdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gumdītu
Vajadzības izteiksme: jāgumda
2.apvidvārds Grūstīt, bukņīt.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katra pēkšņa nāve mani gumda, bet šī neaizķeras nemaz.
- — Pats pagāns Dāvuss esot izrauts no siltās migas, atskrējis kā vella gumdīts, viena no kundzēm kliegusi tā, ka meklējuši drapes.
- Cita starpā teikšu: mēs pārāk augstu vērtējam kādu starp mums gana izplatītu tipu – godīgu zinībvīru, noteikumu un priekšrakstu vergu, ko gumda cerības un bailes.
- Vajga sarunas starp Tedi un Tedeni, kur viņa to gumda.
- Un tos tu gumdi uz pretestību,