gumža
gumža sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gumža | gumžas |
| Ģen. | gumžas | gumžu |
| Dat. | gumžai | gumžām |
| Akuz. | gumžu | gumžas |
| Lok. | gumžā | gumžās |
gumža vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gumža | gumžas |
| Ģen. | gumžas | gumžu |
| Dat. | gumžam | gumžām |
| Akuz. | gumžu | gumžas |
| Lok. | gumžā | gumžās |
1.Kāds, kas ātri rij.
2.Tāds, kas netiek uz priekšu.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir arī virkne mazāk izplatītu vietvārdu — dūkas, plēšas, moņikas, garmoņika, garmane, gumžas, gumžiņas.
- Lai arī ermoņikas garmoška , gumžas , gumžiņas , harmonikas ir pneimatiska taustiņu muzīka un netiek pūstas ar cilvēka muti , tās tomēr tiek pieskaitītas pie pūšamajām muzīkām jeb aerofoniem
- Tas nebija saspēlējies ansamblis , un to varēja just , tomēr katrs pats par sevi bija ļoti labs muzikants meitene dūdu pūtēja , puisis akuča spēlmanis un meitene trīsrindu gumžu gumzītāja