gultuve
gultuve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gultuve | gultuves |
| Ģen. | gultuves | gultuvju |
| Dat. | gultuvei | gultuvēm |
| Akuz. | gultuvi | gultuves |
| Lok. | gultuvē | gultuvēs |
Kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds.
Avoti: ME