gultuve
gultuve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gultuve | gultuves |
Ģen. | gultuves | gultuvju |
Dat. | gultuvei | gultuvēm |
Akuz. | gultuvi | gultuves |
Lok. | gultuvē | gultuvēs |
Kāds, kas no rīta ilgi guļ; arī kā lamuvārds.
Avoti: ME