gulbēns
gulbēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gulbēns | gulbēni |
| Ģen. | gulbēna | gulbēnu |
| Dat. | gulbēnam | gulbēniem |
| Akuz. | gulbēnu | gulbēnus |
| Lok. | gulbēnā | gulbēnos |
Dem. → gulbis.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš atzina, ka gulbēni ir veselīgi un dzīvespriecīgi.
- Jau nākamajā dienā gulbēni devās pirmajā ūdens peldē.
- Melnie gulbēni izšķīlās pērnā gada 15.septembrī.
- Aiz viņa sekoja sieva ar pieciem gulbēniem.
- Pieaugušo īpatņu apspalvojums balts, bet jaunie gulbji un gulbēni ir gaiši pelēki ar sārtām kājām.