gugels
gugels vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gugels | gugeli |
| Ģen. | gugela | gugelu |
| Dat. | gugelam | gugeliem |
| Akuz. | gugelu | gugelus |
| Lok. | gugelā | gugelos |
Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
Avoti: KV