gude
Lietojuma biežums :
gude sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | gude | gudes |
Ģen. | gudes | gudu |
Dat. | gudei | gudēm |
Akuz. | gudi | gudes |
Lok. | gudē | gudēs |
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tiesa, nedaudz vēlāk, saņemdams no garāmgājējiem pa atvērto logu man veltītus sirsnīgus sveicienus — gude ( pidžinvalodā nozīmē ‘labu dienu’), sāku prātot, ka varbūt vajadzēja to neuzticēšanos mest pie malas un iet savējiem līdzi.
- Kuršu 1267.gada augusta līgumā ar Livonijas ordeni ( 7. punkts) kurši tika uz mūžīgiem laikiem atbrīvoti no desmitās tiesas par ceļa ( aizceļojošo) mantu “ reise gude”.
- Attiecībā uz zemes valdījumu, arī uz sievas īpašumu Vbt lietoja terminus „ eigen”, „ gude”, „ gut” – t.i. uz lēņa valdījumu tika attiecinātas mantošanas tiesības kā uz ģimenes īpašumā esošu zemi.
- Pat baltvācu vēsturnieki, kuri akcentējuši šādu vietējo lēņu mazvērtīgāko raksturu, salīdzinot ar vācu lēņa tiesībām 14.–15. gs., nešaubījās, ka vismaz daļa no Livonijas laika leimaņiem bija cēlušies no 13. gs. avotos minētajiem vecākajiem ( seniores); dižciltīgajiem ( nobiles); bagātākajiem ( divides), labākajiem ( meliores, gude lude).
- Meita bija tēva mantiniece, bet viņa nedrīkstēja saņemt lēņu turējumu un veikt lēņu dienestu ( de dochter darf nen gut etvangen unde nen manschop plegen), savukārt sieviete kā atraitne/ dēlu māte varēja veikt dienestu ( se schal schepen denst erem herem van erem gude), nodod zvērestu „ pie svētajiem” t.i. zvērēt, uzliekot roku svētajām relikvijām ( up den hilligen), saņemt lēni no zemeskunga; viņa nedrīkstēja pārdod lēņu valdījumu bez lēņu kunga piekrišanas.