guļamdīvāns
guļamdīvāns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guļamdīvāns | guļamdīvāni |
| Ģen. | guļamdīvāna | guļamdīvānu |
| Dat. | guļamdīvānam | guļamdīvāniem |
| Akuz. | guļamdīvānu | guļamdīvānus |
| Lok. | guļamdīvānā | guļamdīvānos |
Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tādas mēbeles ir, piemēram, kafijas galdiņi ar mantu glabātavu un guļamdīvāni.
- Karla Marija — es ar acs kaktiņu pametu uz viņu skatu — gulēja uz guļamdīvāna mirusi.
- Noliku meiteni uz guļamdīvāna, tuvināju noslienotu pirkstu viņas pavērtajai mutei, taču nejutu, ka elpa dzesinātu.
- No guļamdīvāna atskanēja vaids.
- Viņa nolaida rokas un sēdēja uz guļamdīvāna taisni kā svece, nekustīgi, it kā no saulē sakarsēta marmora izcirsta.