grubulis
grubulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grubulis | grubuļi |
| Ģen. | grubuļa | grubuļu |
| Dat. | grubulim | grubuļiem |
| Akuz. | grubuli | grubuļus |
| Lok. | grubulī | grubuļos |
1.Grumbulis.
1.1.pārnestā nozīmē Neizstrādāta, neveikla izteiksme (piemēram, valodā, stilā).
1.2.pārnestā nozīmē Neveiksme, nepilnība, trūkums (piemēram, dzīvē, darbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārdu gnarly Adamss lietojis tādā nozīmē kā mēs attiecinātu grubuļus uz lauku vīra mezglaino kūju.
- Asfalta grubuļi ik pa laikam sakratīja automašīnu, parīvējot augšstilbu pret blakus sēdošā Aleksa miesu.
- Būtu labāk nesuši, bet viņi jau nesaprot, cik sāpīgi izjūtu atsitienu pret katru ielas grubuli.
- Ar pūlēm izdevās atlipināt plakstiņus, un Tušs ieraudzīja, ka cieši gar acīm slīd klona grubuļi.
- No viena stūra sūcās mitrums, un apmetums bija klāts lūpošiem, ar melnu pelējumu izraibinātiem grubuļiem.