grozīt
grozīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grozu | grozām | grozīju | grozījām | grozīšu | grozīsim |
| 2. pers. | grozi | grozāt | grozīji | grozījāt | grozīsi | grozīsiet, grozīsit |
| 3. pers. | groza | grozīja | grozīs | |||
Pavēles izteiksme: grozi (vsk. 2. pers.), groziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grozot (tag.), grozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grozītu
Vajadzības izteiksme: jāgroza
1.Mainīt kaut kā stāvokli, vairākkārt griežot to vienas puses uz otru.
Piemēri— Jā, jā, tāda diena, — es viņam piekritu, galvu grozīdams.
- — Jā, jā, tāda diena, — es viņam piekritu, galvu grozīdams.
- Sieviete klusēja, ar kreisās rokas pirkstiem vieglītēm grozīdama laulības gredzenu.
- Tikmēr kratītāju priekšnieks groza un tausta mazā Angas fotoaparātu.
- Anatolijs, gulēdams uz nāras, cilā un groza brūno papes gabalu.
- Zvērs grozīja galvu, rūca un kāpās atpakaļ.
Stabili vārdu savienojumiGrozīt galvu; šūpot galvu.
- Grozīt galvu; šūpot galvu — ar galvas kustību paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
2.Mainīt, pārveidot.
PiemēriPiedzīvojis neveiksmes, viņš viegli grozīja savus uzskatus.
- Piedzīvojis neveiksmes, viņš viegli grozīja savus uzskatus.
- Agnijas rakstītajā neko daudz neesmu grozījusi.
- — Nekas vairs nav grozāms, labāk padomāsim, ko darīt tālāk...
- Pieprasīju būtiski grozīt vēstures pasniegšanu, sniegt bērniem noslēptos vēstures faktus.
Stabili vārdu savienojumiLauzīt galvu; grozīt galvu.
- Lauzīt galvu; grozīt galvu pārnestā nozīmē, idioma — sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit