grotmasts
grotmasts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: jūrniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grotmasts | grotmasti |
| Ģen. | grotmasta | grotmastu |
| Dat. | grotmastam | grotmastiem |
| Akuz. | grotmastu | grotmastus |
| Lok. | grotmastā | grotmastos |
Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala; četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tagad Eklērs centās virzīties uz grotmastu.
- Divi masti nesa pilnu buru komplektu: grotmasts – taisnās buras, bet bezānmasts – gafelburas.
- Tā, priekšējais ( fokmasts) un vidējais masts ( grotmasts) sāka nest virkni četrstūrainu buru.
- Par « vārnu ligzdu» sauca nelielu, treliņiem nožogotu novērošanas platformu galvenā, grotmasta, pašā galā.
- Portugāļu burinieka klājs noslīga uz leju, grotmasts nolūza, iegāzdamies jūrā blakus bortam, un kuģis sāka grimt.