grimēt
grimēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grimēju | grimējam | grimēju | grimējām | grimēšu | grimēsim |
| 2. pers. | grimē | grimējat | grimēji | grimējāt | grimēsi | grimēsiet, grimēsit |
| 3. pers. | grimē | grimēja | grimēs | |||
Pavēles izteiksme: grimē (vsk. 2. pers.), grimējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grimējot (tag.), grimēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grimētu
Vajadzības izteiksme: jāgrimē
Ar grimu mainīt ārējo izskatu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nereti līķu tēlotāji ir jāgrimē pat ilgāk nekā “ dzīvie”.
- Bāla un dziļi iekritušām acīm parādījās Fēlijas negrimētā, neizdaiļotā seja.
- Vējš plandīja vienatnīgās koku lapas, slikti grimētie sētnieki tēloja sētniekus.
- Lielākoties strādāju privāti, pēdējā laikā daudz sanāk grimēt arī skatuves cilvēkus un slavenības.
- Sastingušā smaida grimase dzisdama pārklāja grimētai sejai šķidrautu.