griezīgums
griezīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | griezīgums | griezīgumi |
| Ģen. | griezīguma | griezīgumu |
| Dat. | griezīgumam | griezīgumiem |
| Akuz. | griezīgumu | griezīgumus |
| Lok. | griezīgumā | griezīgumos |
1.Vispārināta īpašība → griezīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → griezīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → griezīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
4.Vispārināta īpašība → griezīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mazās mājiņās rit dzīve netraucēta no auto sirēnu griezīguma un reklāmu ņirbošās uzbāzības.
- Mašīnpistoļu tarkšķi, šāvienu trokšņi, plīstošu stiklu griezīgums, automobiļu bremžu kaucieni – šīs efektīgās skaņas bija arī sava veida jaunums un uzbudinošs publikas piesaistes līdzeklis.
- Četrpadsmitgadnieku Melhiora, Morica un Vendlas sāpīgā pieaugšana un saskarsme ar liekulīgas sabiedrības normām ir skaudrs stāsts, kas savu griezīgumu nav zaudējis kopš tā sarakstīšanas 19. gadsimta beigās.
- Tomēr, lai gan to ir grūti atzīt, raizes par bērnu papildina arī dusmas par pašu raudāšanu - tās skaļumu vai griezīgumu vai to, ka tas notiek ļoti nepiemērotā brīdī, piemēram, nakts vidū.
- Matiske akcentē balss traucējumu raksturīgākās izpausmes, norādot, ka „ balss traucējumi var izpausties kā balss nogurums, aizsmakums, afonija, vājums, saspringts griezīgums, vāja augstuma un skaļuma modulācija un nepatīkamas sajūtas kaklā runas laikā ( Mattiske et al., 1998).