grepstelnīca
grepstelnīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grepstelnīca | grepstelnīcas |
| Ģen. | grepstelnīcas | grepstelnīcu |
| Dat. | grepstelnīcai | grepstelnīcām |
| Akuz. | grepstelnīcu | grepstelnīcas |
| Lok. | grepstelnīcā | grepstelnīcās |
1.Tas, kurš nēsā ko saburzītu, sakrokotu.
2.Tas, kas ir saburzījies; sačokurojies.
Avoti: MiV