grenči
grenči vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | grenči |
| Ģen. | grenču |
| Dat. | grenčiem |
| Akuz. | grenčus |
| Lok. | grenčos |
1.Atliekas no kausētiem taukiem.
2.Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena.
3.Rijas sietā pēc vētīšanas atlikušās nezāles.
Avoti: KV