gremznis
gremznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gremznis | gremžņi |
| Ģen. | gremžņa | gremžņu |
| Dat. | gremznim | gremžņiem |
| Akuz. | gremzni | gremžņus |
| Lok. | gremznī | gremžņos |
Cilvēks, kas citiem pastāvīgi uzmācas ar savu runu.
Avoti: KV