gremzdi
gremzdi vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Dsk. | |
---|---|
Nom. | gremzdi |
Ģen. | gremzdu |
Dat. | gremzdiem |
Akuz. | gremzdus |
Lok. | gremzdos |
1.joma: botānika Šūnu slānis kokaugos starp koksni un lūksni.
2.joma: lauksaimniecība Blakus produkts, kas rodas kā pārpalikums galvenā produkta ražošanā un ko ir iespējams izmantot atsevišķi.
3.Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
4.joma: lopkopība Cietes rūpniecības blakusprodukts – pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā.
5.joma: pārtika Sasmalcinātu augļu vai dārzeņu masa pēc apstrādes (sulas izspiešanas, cietes ieguves).
6.apvidvārds Miza (piemēram, kartupelim, burkānam), ko ar nazi nokasa.
7.apvidvārds Piedeguma kārta katlā.
8.apvidvārds Izkausētu cūku tauku paliekas.
Avoti: LLVV, ZTV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To kopā saturēja vairs tikai gremzdu kārta un tāss.
- Strādnieki bija nodarbināti arī pie īpašiem sietiem, kur no kartupeļu gremzdiem tika izskalota ciete.
- Cietes pienu hidrociklonos un baterijās centrifugē un attīra, atšķaidot ar ūdeni un ar sietiem atdalot sīkās gremzdu daļiņas.
- Pāri palikušos gremzdus var izmantot kā lopbarību, bet šūnsulu iebiezināt un izmantot mikrobioloģiskās rūpniecības uzņēmumos kā bioloģiski aktīvu izejvielu.
- Viņš bija skaidrā, šķita savācies un apņēmības pilns izrauties no gremzdiem, kuros bija iestidzis, kas joprojām cieši turēja viņu aiz kājām.