gravitēt
gravitēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gravitēju | gravitējam | gravitēju | gravitējām | gravitēšu | gravitēsim |
| 2. pers. | gravitē | gravitējat | gravitēji | gravitējāt | gravitēsi | gravitēsiet, gravitēsit |
| 3. pers. | gravitē | gravitēja | gravitēs | |||
Pavēles izteiksme: gravitē (vsk. 2. pers.), gravitējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gravitējot (tag.), gravitēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gravitētu
Vajadzības izteiksme: jāgravitē
Gravitācijas ietekmē tiekties kādā virzienā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melnais caurums ir ļoti liela gravitējoša masa, blīva un masīva.
- Pēc Ņūtona likumiem, masa ir inerces un gravitējošās darbības mērs.
- Gravitējošās darbības mērs jeb gravitējošā masa un inerces mērs jeb inertā masa ir vienādi:
- atklājot iegurņa gravitējošo putekli ar mētājošu Vaivarāju.
- Tieši Mellužos mēdza vasaras pavadīt visvairāk jelgavnieku, bet peldviesi no pārējiem centriem “ gravitēja” ap kūrmāju tādēļ, ka tur sarīkojumi bija veiklāk un gaumīgāk organizēti.