gravīra
gravīra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gravīra | gravīras |
| Ģen. | gravīras | gravīru |
| Dat. | gravīrai | gravīrām |
| Akuz. | gravīru | gravīras |
| Lok. | gravīrā | gravīrās |
grav. saīsinājums
1.Metāla (parasti vara) grebums; viens no dobspieduma tehnikas senākajiem paņēmieniem – attēla iegravēšana metāla plātnē ar grebli.
1.1.Novilkums no šādi sagatavotas iespiedformas.
2.Estampa tehnikās veidots mākslas darbs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grāmata " Misāle" ar iesējumu, gravīrām un grāmatzīmi, 1758
- Tā ir četrstūraina, smaga, ar senlaicīgu gravīru uz vāka.
- Jau zēna gados viņš prot labi zīmēt un darina vara gravīras.
- Es tēloju vienaldzību, taču gravīru aizvācu jau tajā pašā vakarā.
- Objekta saglabājamās vērtības: grāmatas bloks, iesējums, gravīra.