gravēt
gravēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gravēju | gravējam | gravēju | gravējām | gravēšu | gravēsim |
| 2. pers. | gravē | gravējat | gravēji | gravējāt | gravēsi | gravēsiet, gravēsit |
| 3. pers. | gravē | gravēja | gravēs | |||
Pavēles izteiksme: gravē (vsk. 2. pers.), gravējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gravējot (tag.), gravēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gravētu
Vajadzības izteiksme: jāgravē
Veidot (ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem) gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pati Solvita, piemēram, tolaik pelnīja naudu, gravējot uzrakstus kapakmeņos.
- No " tīrās" literatūras viedokļa šie darbi varbūt nav mūžībā gravēti.
- Iemaņas gravēt ar roku neesot zudušas, dažreiz to nākas darīt kapos.
- Medaļas lietas un gravētas Beļģijā, tās izgatavotas 500 eksemplāros.
- Viktors atvēra lifta dzelzs vijumiem kaltās durvis, aizvērās gravēto spoguļu durtiņas.