gratulēt
gratulēt 2. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gratulēju | gratulējam | gratulēju | gratulējām | gratulēšu | gratulēsim |
| 2. pers. | gratulē | gratulējat | gratulēji | gratulējāt | gratulēsi | gratulēsiet, gratulēsit |
| 3. pers. | gratulē | gratulēja | gratulēs | |||
Pavēles izteiksme: gratulē (vsk. 2. pers.), gratulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gratulējot (tag.), gratulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gratulētu
Vajadzības izteiksme: jāgratulē
Apsveikt, vēlēt laimes.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Gratulēju!
- Pa starpu gadījās arī pamanīt kādu tradicionāli izgreznojušos vīriešu kārtas papuasu, kas atšķirībā no pārējiem eiropeiski tērptiem iezemiešiem garāmbraucējus gratulēja ar gaisā paceltu alus pudeli.
- Kāpēc viņš nevēlas, lai viņu gratulē, ēd un slavē, un oposumina?
- Gratulē Jums uz izveseļošanos un liek sirsnīgi sveicināt.
- Bez tam Tu vari šo dāmu gratulēt ar viņas 40 rubļu dārgo kleitu, lai viņa to valkā vesela, un lai visa Grīva to redz un 3 stundas par to vien lai runā.