grandoņa
grandoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grandoņa | grandoņas |
| Ģen. | grandoņas | grandoņu |
| Dat. | grandoņai | grandoņām |
| Akuz. | grandoņu | grandoņas |
| Lok. | grandoņā | grandoņās |
2.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → grandēt2.
3.Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → grandēt3.
4.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → grandēt4.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zvana skaņas neciešami griezās ausīs, kā bruģa skaldītāja grandoņa, tikai pieklusinātos toņos.
- Bet, gāzdamās atpakaļ grandoņas saārdītajā tumsā, no jauna slīgu dīvaini saldajā vīzijā, raudzīdamās uz savu jaunību, kas mēmi vērās pretim cauri divdesmit gadiem un divdesmit mūžībām...
- pār pakāpieniem tagad ar apdullinošu grandoņu gāzās daudzi tūkstoši pudu nogruva pakāpieni
- un tad jau ar apdulli nošu grandoņu iebruka kāpņu laukumiņš pie durvīm
- Es pastaigājos dārzā netālu no šejienes , kad piepeši no pretējās puses atskanēja grandoņa