graizīt1
graizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | graizu | graizām | graizīju | graizījām | graizīšu | graizīsim |
| 2. pers. | graizi | graizāt | graizīji | graizījāt | graizīsi | graizīsiet, graizīsit |
| 3. pers. | graiza | graizīja | graizīs | |||
Pavēles izteiksme: graizi (vsk. 2. pers.), graiziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: graizot (tag.), graizīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: graizītu
Vajadzības izteiksme: jāgraiza
1.Vairākkārt griezt (ar ko asu), lai sasmalcinātu, sadalītu.
1.1.Vairākkārt skarot, radīt sāpes, arī ievainojumu (par ko šķautņainu).
2.Dzēlīgi izsmiet un pelt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es aicinu pārtraukt mocīt šo mazo nodokļu deķīti un graizīt to...
- Vēderu graizīja kā ar nažiem, un nāca virsū drausmīgs nelabums.
- Visu dienu līdz vēlam vakaram graizīju filmu, dalīju pa tēmām.
- Kaut kā dižāka meklējumos viņš nodara bērniem pāri, graiza viņus.
- Desas gabals, sāpīgi graizīdams rīkli, slīdēja atpakaļ — uz augšu.