graboņa
graboņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | graboņa | graboņas |
| Ģen. | graboņas | graboņu |
| Dat. | graboņai | graboņām |
| Akuz. | graboņu | graboņas |
| Lok. | graboņā | graboņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → grabēt1.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tātad ar laiku plastmasu graboņas iespējas korejietī ir lielākas.
- Jau griežamies atpakaļ, kad mašīnas iekšās atskanēja graboņa.
- Labu laiku skanēja tikai zirga skaļā elpa un ratu graboņa pret ceļa akmeņiem.
- Runcis, dzirdot bļodas graboņu, no savām kaķa darīšanām būs klāt kā nagla.
- Logs bija vaļā, bija dzirdama pakavu klaboņa, pajūgu graboņa un kareivju sasaukšanās.