grabēt
grabēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grabu | grabam | grabēju | grabējām | grabēšu | grabēsim |
| 2. pers. | grabi | grabat | grabēji | grabējāt | grabēsi | grabēsiet, grabēsit |
| 3. pers. | grab | grabēja | grabēs | |||
Pavēles izteiksme: grabi (vsk. 2. pers.), grabiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grabot (tag.), grabēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grabētu
Vajadzības izteiksme: jāgrab
1.parasti formā: trešā persona Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) – par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par krusu, lietu.
2.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
2.1.transitīvs
Stabili vārdu savienojumiKauli (vien) grab.
- Kauli (vien) grab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — saka par vāju, izdēdējušu cilvēku vai dzīvnieku
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un te pēkšņi, ne čiku, ne grabu - Dombrovskis.
- Viņš izskrēja cauri manai galvai, apgriezās un grabēdams lēkšoja atpakaļ.
- Grabēdams, brikšķinādams riteņus, no Ļeņina ielas parādījās 11. tramvajs.
- Grabēdams, dzirkstis slapjajās stieplēs šķildams, cauri tumsai tuvojas tramvajs.
- Bet gaida atpakaļceļtramvaja grabošais cīsiņš, saukšus sauc maize un darbs.