grūt1
grūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grūstu | grūstam | gruvu | gruvām | grūšu | grūsim |
| 2. pers. | grūsti | grūstat | gruvi | gruvāt | grūsi | grūsiet, grūsit |
| 3. pers. | grūst | gruva | grūs | |||
Pavēles izteiksme: grūsti (vsk. 2. pers.), grūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grūstot (tag.), grūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grūtu
Vajadzības izteiksme: jāgrūst
1.parasti formā: trešā persona Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
1.1.Drupt, irt.
1.2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
2.parasti formā: trešā persona Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
2.1.Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
2.2.Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
3.Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajās grūtajās nestundās Jums ticam tā, kā ticīgais tic Dievam.
- Vīķe–Freiberga gan aicina viņu pirms laika vēl negrūst kapā.
- Šauru ceļu staigāt grūt’, Mājās, mājās gribas būt!
- Vēl pašu ļaudīm pašu zemē nav ļauts savas grūstošās mājas glābt.
- Pasaule gruva pār manu galvu, to es tev saku!