grūt1
Lietojuma biežums :
grūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Gāzties un pārvērsties drupās, gruvešos; brukt.
1.1.Drupt, irt.
1.2.Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
2.parasti formā: trešā persona Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
2.1.Zaudēt iespēju realizēties, piepildīties.
2.2.Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
3.Strauji virzīties (par pūli, drūzmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri