grūslis
grūslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grūslis | grūšļi |
Ģen. | grūšļa | grūšļu |
Dat. | grūslim | grūšļiem |
Akuz. | grūsli | grūšļus |
Lok. | grūslī | grūšļos |
1.Tas, kas grūstās.
2.Kartupeļu putra.
3.No zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
4.Saules puteklītis.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mājiniekiem derēja gan zaķi, gan irbes, un tos viņi iemanījās gatavot tā, lai pietiktu ilgākam laikam: pirmajā dienā cepetis, otrajā – virums no apgrauztajiem kauliem ar dažiem burkāna vai rāceņa gabaliņiem, kas liesajā šķidrumā peldēja kā neapdzīvotas bezcerības salas, trešajā dienā – kāda biezputra vai grūslis no visa iespējamā, no atliekām un mizām, vārīts vakarējā viruma atliekās; un nekas vairs nebija no svara, jebkas bija labāks par izsalkumu, ko patiesībā jau pienācās saukt īstajā vārdā – par badu.
- Valmieras rajona Burtnieku pagasta zemnieku saimniecība " Adzelvieši" Latvijā pagaidām ir vienīgā vieta, kur ražo īstu kaņepju grūsli - grauzdētas un samaltas kaņepju sēklas, kādu pazina pirmās brīvvalsts laikā, kad pat Pēterburgā Vidzemes grūslis ieguva ķeizara ēdiena slavu.
- ** grūslis - apvidvārds, nozīmē to pašu, ko kartupeļu biezputra
- Smaržo medus, taucētas kaņepes, speķis un grūslis.
- Arī kolēģim Andrim Skridem šīs jukas ir likušas parakstīties zem raksta, kurā apzināti pakulas, medikamenti un narkotiskā atkarība ir samaisīta vienā grūslī.