grīnis1
grīnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grīnis | grīņi |
| Ģen. | grīņa | grīņu |
| Dat. | grīnim | grīņiem |
| Akuz. | grīni | grīņus |
| Lok. | grīnī | grīņos |
Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par Andra Grīņa un Arvja Circeņa svītrošanu no 11.Saeimas deputātu kandidātu saraksta
- Uz Latviju jau atlidojuši arī ķīvīši, mājas strazdi, zivju grīņi...
- Par Andra Grīņa svītrošanu no 10.Saeimas deputātu kandidātu saraksta
- Mēs zinām četrus dabas rezervātus – Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas.
- Grīnis ir priežu mežs ļoti nabadzīgās smilts augsnēs.