grīnēt
grīnēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grīnēju | grīnējam | grīnēju | grīnējām | grīnēšu | grīnēsim |
| 2. pers. | grīnē | grīnējat | grīnēji | grīnējāt | grīnēsi | grīnēsiet, grīnēsit |
| 3. pers. | grīnē | grīnēja | grīnēs | |||
Pavēles izteiksme: grīnē (vsk. 2. pers.), grīnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grīnējot (tag.), grīnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grīnētu
Vajadzības izteiksme: jāgrīnē
Izsmējīgi, nicīgi, arī īgni smīnēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tumsas šaubas ņirdzot grīnē: