grāpis
grāpis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | grāpis | grāpji |
| Ģen. | grāpja | grāpju |
| Dat. | grāpim | grāpjiem |
| Akuz. | grāpi | grāpjus |
| Lok. | grāpī | grāpjos |
Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kā saka, putras grāpim pacelsim ventili, nolaidīsim tvaiku”.
- Meistars: ( samērā vienaldzīgi) Nu gan elles grāpji!
- Uz elektriskās plīts grāpī vārās bietes, uz galda tikko vārīti kartupeļi.
- Viņiem esot makšķeres un grāpis, karotes un pat pavārgrāmata.
- Sakārtojis ķēdes āķi, viņš vara grāpi ar māla podiņu tajā uzlika karsēties virs uguns.