grāfs
grāfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grāfs | grāfi |
Ģen. | grāfa | grāfu |
Dat. | grāfam | grāfiem |
Akuz. | grāfu | grāfus |
Lok. | grāfā | grāfos |
1.Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
2.Mantojams aristokrātijas tituls; persona, kam ir šāds tituls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grāfam nekas cits neatlika, kā izpildīt solījumu un samazināt nodokļus.
- 18. gadsimtā celtais Krāslavas pils komplekss bijusi grāfu Plāteru dzimtas rezidence.
- vējš svilpoja pa pakšiem un jaunais grāfs domāja kā ietaupīt naudu.
- dažkārt jauno grāfu pārņēma nebijušas vēlmes, dažkārt viņu nepārņēma nekas.
- Dzimis grāfs Ferdinands fon Cepelīns - milzīgu dirižabļu konstruktors ( 1838)