grābstīt
grābstīt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | grābstu | grābstām | grābstīju | grābstījām | grābstīšu | grābstīsim |
| 2. pers. | grābsti | grābstāt | grābstīji | grābstījāt | grābstīsi | grābstīsiet, grābstīsit |
| 3. pers. | grābsta | grābstīja | grābstīs | |||
Pavēles izteiksme: grābsti (vsk. 2. pers.), grābstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grābstot (tag.), grābstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grābstītu
Vajadzības izteiksme: jāgrābsta
1.transitīvs Vairākkārt, parasti ne sevišķi enerģiski, grābt (piemēram, siena, labības paliekas); grābāt1.
1.1.Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
3.sarunvaloda, intransitīvs Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad nu vīrietis apmulsis ar rokām grābstījis kāpostus pa baseinu.
- Nemanot bija sākuši runāt koki, sausus zarus kā miroņu pirkstus gar Pāvela drēbēm grābstīdami.
- Kā neprātīgs es lēcu uz apklusušās šalkoņas pusi, sāku grābstīt un ar dūrēm dauzīt sienas.
- — Bet jūs neuztraucieties, — viņš turpināja, vērodams, kā grābstu ar roku pēc atbalsta.
- Ak Dievs, teica Jese, viņa gulēja atvērtām acīm, zīlītes pieplūdušas melnas, ar rokām grābstīja gaisu sev priekšā.