grābslis
grābslis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | grābslis | grābšļi |
Ģen. | grābšļa | grābšļu |
Dat. | grābslim | grābšļiem |
Akuz. | grābsli | grābšļus |
Lok. | grābslī | grābšļos |
1.Ātrs, kustīgs, arī paviršs cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiGaisa grābslis. Vēja grābslis.
- Gaisa grābslis apvidvārds, idioma — nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks
- Vēja grābslis sarunvaloda, idioma — nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis
3.apvidvārds Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu); pļāpīgs cilvēks.
4.apvidvārds Siena smalkumu atkritumi.
6.Zaglis.
Avoti: LLVV, KnV, SiV, ViV, EH, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kālab viņi tik daudz un diendienā censtos iefleitēt grābšļus cits citam?
- Kas nav gaisa grābšļi, kas nav tādi nevērīgi."
- – Kā tik es uz mirkli neesmu klāt, tā tev grābšļi vien prātā.
- Politiskie narcisi svēti tic, ka mēs joprojām esam ap pirkstu tinams vientiešu bars ( diemžēl ne bez pamata – kā citādi mēs būtu laiduši pie varas tādus gaisa grābšļus kā viņi?)
- Viņš bija mūžņiem un šo dumjradību kārtībām piemetis klāt arī pa krietnam grābslim tieši no savas izdomas, to, ko nekad nebija nedz lasījis, nedz kur dzirdējis, taču šie nelgas bija godam nopelnījuši arī ko vairāk par pašu aprakstīto un viņu patiesībās pastāvējušo.